Esmu daudzkārt rakstījusi par to, ka bērniem no 3 līdz 6 gadiem istabas zonēšana nav nepieciešama — lai gan tieši to parasti iesaka visi dizaineri, un par to daudz raksta medijos. Manuprāt, tā ir viena no lielākajām kļūdām. Tagad paskaidrošu, kāpēc.
Bērns no rīta līdz vakaram ir aizņemts ar vissvarīgāko lietu — spēli. Tā aizņem visu viņa uzmanību: spēlējoties viņš mācās, apgūst prasmes, attīstās. Un spēlei mazulim ir nepieciešams maksimāli daudz vietas — visa istaba pilnībā, bez atlikuma. Jo spēlē var iesaistīt absolūti visu: gultu, galdu, krēslu, jebkādas mēbeles, ko bērns vien izfantazē. Gulta pārvēršas par kuģi vai vilcienu, krēsls — par zirgu, bet zem galda tiek ierīkota mājiņa vai ala.
Tieši tāpēc zonēšana ir bezjēdzīga. Ko tad darīt tās vietā? Ir jārada bērna uzvedības scenārijs istabā un jāpiemeklē tam nepieciešamās mēbeles, bet viss liekais jānovāc.
Ko nozīmē "radīt scenāriju"? Tas nozīmē pārdomāt, ko bērns mīl un vēlas darīt. Izskatīsim piemēru.
Iedomāsimies četrgadīgu meiteni Mašu. Ko viņa mīl:
- zīmēt, lipināt, nodarboties ar radošām aktivitātēm;
- šūt lellēm drēbes kopā ar vecmāmiņu un pēc tam spēlēties ar šīm lellēm;
- lasīt grāmatas ar vecmāmiņu un pēc tam "lasīt" tās lellēm;
- skatīties pa logu un zīmēt visu, kas tur notiek.
Tas arī ir scenārijs — tas, ko Maša mīl un varēs darīt istabā, ja pareizi organizēs telpu. Tagad atbilstoši šim scenārijam sastādām mēbeļu sarakstu.
Gulta. Maša tajā guļ naktī un dienā, tāpēc novietojam to vietā, kur nepūš caurvējš. Var izveidot nišu un novietot gultu tajā — nišas sienas var izmantot aizkaru stiprināšanai, sanāks mājīgi un interesanti. Blakus var novietot gultiņu mīļākajai lellei vai lācītim, ar kuru Maša nešķiras.
Lelles stūrītis. Tā kā Maša mīl spēlēties ar lellēm, aiz gultas organizējam nevis niecīgu, bet pilnvērtīgu stūrīti: mājiņu ar rotaļu virtuvi un leļļu mēbelēm.
Dīvāniņš pie loga. Visā loga garumā izveidojam dīvāniņu (var izmantot plašu palodzi). No tā ir ērti skatīties pa logu, lasīt ar vecmāmiņu un "lasīt" lellēm — tur ir labs apgaismojums. Obligāti norobežojam logu un neaizmirstam par atslēgām-slēdzenēm, lai Maša pati nevarētu to atvērt. Blakus — zemi plaukti ar grāmatām, kuras meitene pati var aizsniegt.
Radošā zona. Mašai patīk zīmēt — novietojam bērnu molbertu un galdu radošām aktivitātēm netālu no loga, lai dienas gaisma kristu uz darba virsmas (un neaizmirstam par mākslīgo apgaismojumu vakaram). Blakus organizējam krāsu, zīmuļu un albumu glabāšanu. Daļu sienas var noklāt ar grafīta krāsu — tad Maša varēs zīmēt uz sienas, cik vien vēlas, un reizē mācīties burtus ar vecmāmiņu.
Skapis. Stūrī — neliels drēbju skapis ar spoguļa durvīm. Svarīgi, lai Maša pati varētu aizsniegt pakaramos un plauktus: pakārt un nolikt kleitas bez pieaugušo palīdzības.
Bet istabas centrā paliek milzīga brīva telpa — jebkādām spēlēm, ar lellēm un bez tām.
Organizējot bērnu istabu pēc scenārija, var radīt telpu individuāli jebkuram bērnam. Un tas vienmēr darbojas labāk nekā standarta zonēšana.
0 comments