Bērnam Jaunais gads nav tikai viena nakts. Tas ir ilgs gaidīšanas process, kurā veidojas drošības sajūta, prieks un ticība pasaules stabilitātei.
No psiholoģijas viedokļa
Gaidīšana palīdz bērnam iemācīties gaidīt un noturēt emocijas, pārdzīvot prieku nevis kā zibspuldzi, bet gan kā laika gaitā izstieptu stāvokli, un just, ka pasaulē ir paredzami, atkārtojošies notikumi. Tieši atkārtojamība rada pamatu.
Kas notiek, ja nav gaidīšanas?
Kad svētki "ielaužas" pēkšņi, bērns ātri pāruzbudinās, prieku nomaina histērija, un pēc svētkiem iestājas straujš kritums un tukšums. Un tas nav tāpēc, ka bērns ir "kaprīzs", bet gan tāpēc, ka bērna psihe nav paspējusi sagatavoties. Starp citu, īpaši jutīgiem pieaugušajiem tas mēdz būt līdzīgi.
Kā interjers palīdz gaidīšanā
Telpa kļūst par "klusām palīgu", ja:
- svētku elementi parādās pakāpeniski, nevis visi uzreiz;
- ir viens stabils vizuālais enkurs — eglīte, virtene vai adventes kalendārs;
- dekors nepārslogo un atstāj vietu mieram.
Svarīgs nav rotājumu skaits, bet gan to parādīšanās ritms.
Kas bērniem ir īpaši svarīgi
Redzēt, kā svētki lēnām tuvojas. Piedalīties — pieskarties, pakārt, mainīt. Izveidot mazus rituālus, kas atkārtojas katru gadu. Tā veidojas ne tikai prieks, bet arī bērnības atmiņas, kas pēc tam sildīs visu mūžu.
Secinājums
Jaungada gaidīšana nav izlaidība. Tā ir sava veida prieka treniņš, ko bērns izmantos atkal un atkal.
0 comments