Gadās, ka spēles laikā mazulis spontāni iekož mammai vai draugam bērnudārzā — dažkārt neapzināti. Savukārt skolēns to var darīt apzināti. Taču jebkurā vecumā šādai uzvedībai ir savi iemesli.
Pēc būtības košana ir agresijas akts.
Mamma un tētis ir galvenā autoritāte mazulim. Viņš katru dienu vēro viņus: kā viņi uzvedas, ko un kā saka, kā reaģē uz citiem cilvēkiem — un atdarina viņus. Ja bērns regulāri redz agresiju, šāds uzvedības veids viņam sāk šķist ikdienišķs. Un ir ļoti iespējams, ka viņš šo saziņas manieri pārnesīs uz bērnudārzu.
Neiecietība pret bērna rīcību, vienaldzība, emocionāla atraidīšana — tas viss var kļūt par iemeslu krasām izmaiņām uzvedībā. Iespējams, vēršot agresiju pret vecākiem, bērns vienkārši vēlas tikt uzklausīts un pamanīts, pieprasa uzmanību.
Paaugstināta trauksme, nervozitāte un agresija biežāk novērojama tur, kur trūkst atbalsta, sapratnes, kontakta ar tuviniekiem un, pirmkārt, vecāku mīlestības. Un ģimenes uzvedības modelis viegli pārceļas uz attiecībām ar vienaudžiem — gan dārziņā, gan skolā.
Pirms mēģināt kaut ko mainīt bērnā, ir godīgi jāpajautā sev:
- Kāda ir mana paša attieksme pret notiekošo?
- Kā es audzinu savu bērnu?
Bērnu agresijai vienmēr ir iemesls, un ir svarīgi to saprast. Patstāvīgi to saprast var būt grūti — un dažkārt ir vērts vērsties pēc palīdzības pie psihologa.
Gadās arī tā, ka ārēji ģimene ir visnotaļ labklājīga un pat mīloša, taču audzināšanas metodes tajā ir specifiskas. Piemēram:
- bērnam pastāvīgi visu aizliedz;
- bērnu bieži soda par sīkiem pārkāpumiem un nerātnībām, kuras viņš pats dažkārt vēl neapzinās.
Šādu attieksmi mazulis uztver tikpat smagi kā bērns no acīmredzami nelabvēlīgas ģimenes. Un dažkārt pat stiprāk — jo viņš saskaras ar pretrunu: vārdos viņu it kā mīl, bet darbos parāda pretējo. Šādā vidē bērns sāk kosties ar ne mazāku varbūtību.
0 comments