Ja ģimenē ir divi zēni, piemēram, 7 un 10 gadus veci, viņus labāk izmitināt vienā istabā.
Vienaudžiem ar nelielu vecuma atšķirību – līdz 4–5 gadiem –, kad viņiem ir kopīgs dienas režīms, kopīga dzīvošana nāk tikai par labu. Viņi mācās atrast kompromisus, dalīties, cienīt svešu teritoriju un intereses.
No savas pieredzes zinu: tas nemaz nav viegli. Mani divi dēli ar četru gadu starpību cīnījās kā jauni gailēni. Jaunākais nebija no vājajiem un bija fiziski spēcīgs, tāpēc cīņas reizēm notika līdz pirmajām asinīm. Un tas ir normāli – puikas vienmēr cīnās par autoritāti un par savu vietu zem saules.
Personīgā telpa katram
Galvenais kopīgajā istabā ir piešķirt katram bērnam savu telpu: savu gultu, rakstāmgaldu, plauktus un atvilktnes skapī. Bet vietu rotaļām lai viņi mācās dalīt paši vai spēlējas kopā. Mani zēni sākumā vienmēr strīdējās līdz aizsmakumam, bet pēc tam spēles procesā apvienoja “apdzīvotās teritorijas”.
Ņemiet vērā bērna individualitāti
Tas ir viegli izdarāms ar dizaina un noformējuma palīdzību. Tieši tā mamma var parādīt, cik ļoti mīl katru dēlu – nepērkot visu vienādu, bet ņemot vērā katra vēlmes.
Piemēram, Mišam patīk zilā krāsa, bet Sašam – pelēkā. To var un vajag apvienot kopīgā krāsu risinājumā: Sašam gulta un pārklājs ir pelēkos toņos, Mišam – zilos. Mišam patīk lidmašīnas, Sašam – mašīnas: virs Mišas gultas pakarinām lidmašīnītes, bet Sašam būvējam garāžu mašīnām.
Atrisināt "augstuma" jautājumu
Gandrīz visiem zēniem patīk gulēt otrajā stāvā, un par šo “augstumu” notiek izmisīgas cīņas. Risinājums ir vienkāršs – abiem izgatavot divstāvu gultas. Un telpu zem tām izmantot ar labumu: novietot skapjus vai rakstāmgaldus (noteikti ar labu apgaismojumu!) vai atvēlēt spēlēm.
0 comments