Grāmata, kas mainīja manu skatījumu uz agrīno attīstību

Katra mamma vēlas redzēt savu bērnu gudru un radošu, atvērtu un pārliecinātu par sevi. Taču, diemžēl, ne katra zina, kā maigi veicināt viņa attīstību. Man savulaik palīdzēja kāda grāmata – un šodien vēlos par to pastāstīt.

Masaru Ibuka grāmatā „Pēc trīs jau par vēlu” raksta par to, ka pirmie trīs dzīves gadi ir neatkārtojams periods bērna intelektuālo spēju veidošanā, kad katra diena var kļūt par straujas un visaptverošas izaugsmes posmu. Nosaukums runā pats par sevi: tieši līdz trīs gadu vecumam bērnam piemīt nevaldāma zinātkāre un vēlme visu iepazīt un pētīt – un to ir svarīgi prasmīgi izmantot.

Protams, runa ir par metodēm, kas piemērotas tieši mazuļiem, – taču rezultāts mēdz būt fenomenāls.

Kas ir īpaši svarīgi: autors uzsver, ka mērķis nav izaudzināt ģēniju. Viss, ko bērns apgūst līdz trīs gadu vecumam, kļūst par pamatu viņa turpmākajai mācībām.

Tēlaini izsakoties, mēs it kā saliekam datoru – un no tā, kā mēs to saliksim, ir atkarīgs viss turpmākais „darbs”. Ja izdosies jaudīga mašīna, tai viss būs pa spēkam: jebkuras zinātnes padosies viegli. Bet, ja saliksim parastu, ar dažiem priekšmetiem var rasties grūtības.