Kad es biju maza, veikalos vispār nebija bērnu mēbeļu, tās neeksistēja kā klase. Bija bērnu gultiņas, bet viena modeļa, bērnu galdiņš ar krēsliņiem, apgleznoti hohlomas stilā, starp citu, ļoti skaists komplekts. Bija skolas soli (man tāds bija nopirkts komisijas veikalā) un viss.
Pārējais viss bija pieaugušo: rakstāmgaldi, drēbju skapji, kumodes. Nopirkt kaut ko vērtīgu un skaistu bija problemātiski, bija jāpierakstās un jāstāv rindās ne vienu mēnesi. Tāpēc bērnu mēbeles tika pirktas pa retam vai nodotas no rokas rokā: tas, kurš jau bija izaudzis no šīm mēbelēm, nodeva tās tam, kam tās vēl bija vajadzīgas. Neskatoties uz to, mana vecmāmiņa-arhitekte mani ļoti mīlēja, un mana bērnistaba bija ļoti ērta un patiesi izskatījās pēc bērnistabas.
Pirmkārt, viņa manā istabā uztaisīja īstas šūpoles, un tad jau daudzi, sekojot manas vecmāmiņas piemēram, acīmredzot, arī iekāra šūpoles. Ar to vecmāmiņa parādīja, ka bērnam ir vajadzīga bērnība un bezrūpīga bērnu pasaule savā istabā.
Zinādama, ka es dievinu zīmēt, viņa pirmā, nevis IKEA, izgatavoja man no vecām tapetēm, virves un nūjas zīmēšanas rulli un pakarināja to pie sienas. Tādējādi es varēju zīmēt, cik vien gribu.
Vēl man bija putnu barotava aiz loga – ērta, droša konstrukcija, kurā iebēra barību. Tā es stundām ilgi varēju vērot putnus.
Manā istabā stāvēja vecs vectēva vectēva skapis ar bērnu grāmatām un nelielām atvilktnēm apakšā krāsu, albumu un plastilīna glabāšanai. Kas ir vieta rotaļlietu glabāšanai, neviens nezināja, jo rotaļlietu īpaši nebija, visas mīkstās rotaļlietas viegli ietilpa manā gultā.
Ak, svētīgais deficīta laiks! Mums nebija tik daudz rotaļlietu, lai tām būtu glabāšanas vietas, mēs tās izdomājām un radījām paši. Un ar manu izdomas bagāto vecmāmiņu mēs no kartona kastēm veidojām brīnišķīgas mēbeles lellēm.
Kāpēc es to visu stāstu? Lai radītu bērnam pasaulē labāko bērnistabu, nav vajadzīgi lieli budžeti. Vienkārši ir jāīmīl un jāsaprot savs bērns, jārada viņam viņa pasaule. Ja viņam patīk zīmēt, tad dodiet viņam visu sienu zīmēšanai. Ja viņam patīk ceļot – pakariniet pie sienas ģeogrāfisko karti, ja viņam patīk kustība, piedzīvojumi – uztaisiet istabā visādas “rāpelēšanas vietas”, šūpoles, šūpuļtīklus. Ja viņam patīk izpētīt pasauli – novietojiet akvāriju ar zivtiņām, terāriju ar gliemežiem, puķes uz palodzes, barotavu aiz loga. Bet bēdīgi slavenās rotaļlietu glabāšanas vietas var izgatavot no parastām koka augļu kastēm, tās nokrāsot un pieskrūvēt mēbeļu ritenīšus, lai tās varētu iebīdīt zem gultas. Jebkuru vecu gultu, kas mantota, var atdzīvināt, uzšujot jautru segu un spilvenus. Naktsgaldiņu, ja tas ir vecs, var nokrāsot priecīgā krāsā, vai tā vietā novietot veco vectēva koferi, kas daudz ko redzējis.
Sienas labāk veidot vienkrāsainas, bet dažādos toņos, to var izdarīt, vienkārši nokrāsojot tās vai aplīmējot ar tapetēm. Un sienu dekorēšanai lieliski derēs bērnu zīmējumi.
Lūk, tas ir minimālais, ko ar vēlēšanos un fantāziju var īstenot dzīvē ar nelielu budžetu.
Un ļoti svarīgi ir tas, ka daudzas lietas bērnistabai var veidot kopā ar bērnu.
0 comments