Bērna istabas interjers nav tikai par skaistumu un ērtībām. Tas ir arī instruments bērna emocionālajai regulēšanai. Dažreiz pietiek ar mazu detaļu, lai emocijas atrastu izeju. Parādīšu ar trīs reāliem piemēriem.
Dusmas — «izliešanas siena»
Manas draudzenes dēls, astoņus gadus vecs zēns, bieži dusmojās un lauzīja rotaļlietas. Es ieteicu bērnu istabā izveidot tāfeles sienu un piedāvāju bērnam dusmoties, cik vien vēlas – bet tikai ar krītu uz šīs sienas: ar jebkādiem triepieniem, jebkurā krāsā. Pēc pāris nedēļām agresija mazinājās, un aso līniju vietā sāka parādīties komiksi.
Secinājums: droša vieta enerģijas izliešanai palīdz dusmām pārvērsties radošumā.
Trauksme — «miera ala»
Piecus gadus veca meitene baidījās aizmigt viena. Spilgtas istabas vietā viņai izveidoja mājīgu telti ar mīkstiem spilveniem, siltu pledu un virtenēm. Tā kļuva par viņas personīgo "aliņu", kur var aiziet, kad ir trauksme. Pēc mēneša telts kļuva ne tikai par gulēšanas vietu, bet arī par lasīšanas zonu.
Secinājums: maza slēgta telpa sniedz drošības sajūtu un mazina trauksmi.
Padoms: dažreiz pietiek ar to, ka pie gultas noliek glītu naktslampiņu, ko bērns var ieslēgt jebkurā brīdī – vai arī atstāt to degam visu nakti.
Zema pašvērtība — «sasniegumu dēlis»
Divpadsmit gadus vecam pusaudzim bija zema pašvērtība, viņš kautrējās no saviem panākumiem. Es ieteicu izveidot sasniegumu sienu: pakārt goda rakstus, priecīgu brīžu fotogrāfijas, medaļas, likt uz plauktiem kausus. Laika gaitā dēlis kļuva par viņa personīgo uzvaru simbolu.
Secinājums: pozitīvu notikumu vizualizācija palīdz nostiprināt priecīgas emocijas.
Padoms: tādu pašu efektu dod siena ar bērna zīmējumu un rokdarbu izstādi vai viņa mazo uzvaru fotogrāfijas – attēls no pārgājiena, kurā viņš pārvarēja grūtu maršrutu, vai no robotikas pulciņa, kurā viņš montē robotu.
0 comments