Manā praksē nav reti gadījumi, kad vecāki iekārto bērnistabu nevis bērnam, bet gan sev. Viņiem ir svarīgi, lai istaba izskatītos stilīgi un moderni, saskaņā ar visu dzīvokli – ar vienīgo atšķirību, ka krāsas ir jautrākas un rotaļlietu ir vairāk.
Dažiem prātā mājo sapnis par savu bērnistabu, kas viņu bērnībā tā arī nepiepildījās. Un tagad viņi vēlas ar šo sapni iepriecināt savu bērnu. Taču bērns nav viņa vecāki. Tā ir atsevišķa, patstāvīga personība. Iespējams, kaut kādā mērā līdzīga jums, bet ar savām vēlmēm, un šīs vēlmes ir svarīgi respektēt, ja vēlaties, lai bērns augtu laimīgs.
Ir arī citi vecāki – pārliecināti, ka viņi “uzauga kā visi citi”. Viņiem bērnībā nekas īpašs netika rīkots, un viss ir kārtībā: viņi izauga par normāliem cilvēkiem. Tādiem es atbildu: kad mēs augām, pasaule bija cita. Tā bija mazāk agresīva pret mums. Šodien bērnam gāžas virsū milzīga informācijas plūsma, kas ietekmē viņa psihi un veselību.
Mūsu uzdevums ir viņu pasargāt. Izveidot bērnistabā komfortablu, drošu un individuālu vidi, kurā bērns var augt, attīstīties, mācīties, dzīvot un atpūsties.
0 comments