Veidot bērnistabu tā, kā bērns to vēlas, vai “pēc zinātnes”? Un ja nu bērnistaba vairs nav bērnistaba un bērns vairs nav bērns?
Patiesībā nav nekādu īpašu zinātņu par to, kā iekārtot istabu pusaudzim. Ir mārketinga gājieni no tirdzniecības uzņēmumiem un mēbeļu fabrikām, kas vienā vai otrā veidā liek domāt, kas tieši jāpērk, lai “būtu labi” – un zinātni tam arī labprāt izmanto.
Bet ir arī otra monētas puse – lielā zinātne mīlēt savus bērnus. Mīlēt ne ar aklu mīlestību, kas viņus iznīcina, bet ar to, kas viņus ved pie savas “es” apzināšanās un atbildības par saviem darbiem. Varbūt tas izklausās augstprātīgi, bet tā ir tīra patiesība.
Veidojot interjeru bērniem, mēs nonākam viņu audzināšanas zonā. Jo tas, kas ieskauj bērnu, viņu arī ietekmē: sienas pulksteņa tikšķēšana, skats pa logu, tapešu krāsa, glezna. Viss ir svarīgi.
Es atceros, kā mana mamma – mākslas zinātniece – gandrīz katru gadu man pie sienas mainīja slavenu gleznu reprodukcijas – tā viņa mēģināja mani ietekmēt ar lieliem audekliem. Varbūt tas šķiet naivi, bet esmu simts procentus pārliecināta: viņai izdevās ietekmēt manu gaumi.
Taču pusaudžu interjers – tā ir jau īpaša zona. Turbulences zona, ja jūs saprotat, ko es domāju. Te vairs nav runa par jūsu ietekmi – te drīzāk par to, vai jums izdevās “ietekmēt” agrāk vai nē.
Un tomēr: vai mēs varam kaut kā palīdzēt? Un vai ir jāiejaucas?
Ja līdz pusaudžu vecumam jums ir saglabājušās labas attiecības, jūs varat dot padomu, izteikt viedokli, palīdzēt ar istabu. Bet ar vienu nosacījumu – ja jūs par to lūdz. Ja nē – labāk tur nelīst. Šādā situācijā ir daudz svarīgāk parādīt, ka jums ir svarīgs viņa viedoklis un ka jūs cienāt viņa lēmumus. Tieši no šīs pozīcijas arī vajadzētu pieiet iekārtošanai.
Vēl viens svarīgs nianses: iekārtošanu apmaksājat jūs. Dariet to izdevīgi gan sev, gan bērnam:
- Apspriediet summu, ko esat gatavi atvēlēt istabai. Lai pusaudzis pats izvēlas visu nepieciešamo, ieskaitot apdares materiālus.
- Ja iepirkumu saraksts pārsniedz budžetu, piedāvājiet viņam pārdot kaut ko no lietām, kas vairs nav vajadzīgas.
Tādējādi bērns iesaistīsies ne tikai interesantākajā daļā – noformēšanā –, bet arī jautājuma finansiālajā pusē. Jūs būsiet patīkami pārsteigti, cik ātri viņš sāks pieņemt lēmumus.
Bet sagatavojieties arī tam, ka jūsu gaumes var pilnībā nesakrist – tā var izrādīties cita planēta. Un šeit es piedāvāju paskatīties citādi: jo spilgtāk bērns var izpausties, jo harizmātiskāks viņš ir. Neuztraucieties, ja viņš kopē vienaudžus vai meklē risinājumus modes žurnālos – tas pāries. Tā arī notiek sevis meklēšana.
Nebaidieties atdot interjeru “izķidāšanai” savam bērnam – bet stingra budžeta un saprātīgu noteikumu ietvaros.
0 comments