Noskaņojuma krāsas: ko krāsu palete bērnistabā vēsta par jūtām

Kad bērns izvēlas zilu pledu, dzeltenu spilvenu vai zīmē ar zaļu krāsu, viņš ne tikai spēlējas ar krāsām — viņš runā emociju valodā.

Mazi bērni ne vienmēr var vārdos izteikt, kas viņiem ir uz sirds. Toties viņi lieliski runā krāsās:

• Zils (un visi tā toņi) — vajadzība pēc miera un drošības. Bieži izvēlas sapņotāji un trauksmaini bērni.
• Sarkans (un visi tā toņi) — bērni, kas ir enerģijas pilni un vēlas tikt uzklausīti.
• Zaļš (un visi tā toņi) — tieksme pēc līdzsvara, atbalsta meklēšana.
• Dzeltens — prieks, atvērtība, vēlme pēc uzmanības.
• Tumšie toņi — ne vienmēr ir “slikti”. Bieži tā ir vēlme paslēpties vai sajust robežas.
• Daudzkrāsainība — radošums un eksperimenti, dažreiz — emocionāla nestabilitāte.

Galvenais ir novērot, nevis aizliegt. Krāsa ir spogulis, nevis diagnoze. Un dažreiz mīļākās krāsas maiņa ir signāls sarunai: “Ko tu jūties tagad?”