Šodien vēlos runāt par bērnu interjeru projektēšanu.
Lielākā daļa pieredzējušu dizaineru un arhitektu, projektējot bērnistabu, beigās pasniedz pasūtītājam telpu ar stilīgu krāsu risinājumu: funkcionāls ir pārdomāts, mēbeles ir kvalitatīvas, tehnoloģiskie risinājumi ir iebūvēti – ar visu to viss ir lieliski.
Bet aiz visām šīm īpašībām 99% dizaineru zaudē vissvarīgāko – viņi tās nepielāgo bērna patiesajām vajadzībām. Un rezultātā tirgū mēs redzam milzīgu daudzumu vienādu, dvīņu interjeru, kas radīti pilnīgi dažādiem bērniem. Aina, godīgi sakot, ir skumja.
Paskatieties uz šādām istabām un padomājiet: kā tās ietekmē bērnus? Kādas tās tos veido, ko māca, vai attīsta? Kā tās ietekmē emocionālo fonu, vai palīdz bērnam izpaust un pārdzīvot savu individualitāti?
Es redzu bērnu interjeru nākotni tajā, ka to pamatā būtu bērnu psiholoģija un ergonomika. Lai dizainers vispirms pētītu pašu bērnu – caur komunikāciju ar vecākiem: kāds ir viņa raksturs un temperaments, ko viņam patīk darīt, vai viņš apmeklē bērnudārzu, skolu, pulciņus, vai ir sabiedrisks – un vēl simtiem parametru.
Un, ja visu to saliks kopā kā lielu konstruktoru, mēs spēsim radīt patiešām kvalitatīvu vidi bērnam – kā auglīgu augsni skaistam ziedam. Tāda istaba harmonizē emocionālo stāvokli, maigi koriģē nevēlamo uzvedību, attīsta un māca svarīgas prasmes, stimulē radošumu un mācīšanos.
Un es godīgi teikšu: šajā nišā pagaidām ir ļoti maz to, kas strādā tieši tā, – bet vecākiem ir pieprasījums. Ja kāds man būtu piedāvājis radīt tādu istabu maniem bērniem, kad viņi bija mazi, es būtu piekritusi ne mirkli nevilcinoties.
Individuālo bērnu interjeru tēma ir tas, ar ko es patiesi aizraujos. Un es ļoti vēlos dalīties ar šīm zināšanām, kuras esmu vākusi pa daļiņām un slīpējusi savā pieredzē ar saviem klientiem.
0 comments